Čaiņiks vārās

Nekad neesmu sapratis, kāpēc vēlamies būt priecīgi un laimīgi,  bet esam noraizējušies un neapmierināti? Kādā jaukā dienā, kad man bija apmēram 13 gadi, es noklausījos stāstu par beigtu sunīti ar vaļējām acīm. Stāstu izstāstīja mans krusttēvs Laimnesis. Tas notika 90-tajos Aizkrauklē, kur gāzes eksplozijas rezultātā kādā daudzdzīvokļu mājā bija uzsprādzis dzīvoklis. Sprādziens bija nopostījis dzīvokli …

Sēņu mērce

Rudens ir īpašs gada laiks. Laiks, kad ievācam ražu, plūcam no zara sulīgus ābolus un skaitām cāļus rudenī. Kurš skaita cāļus, kurš skaita zvaigznes septembra dzestrajās debesīs. Rudens ir nobriedušu ābolu smarža, vēss mitrums no slapjas zāles un rīti, kad jāceļas agrāk, lai aizsviestu bērnus uz skolu un trauktos pretī kārtējai karstajai dienai zem bezgalīgi …

Zemeņu kūka

Soļoju pa ielu kopā ar savu jaunāko dēlu Pēteri. Nesu rokās kūku, ābolus un karamelizētus kukurūzas graudus. Pēteris tipina man nopakaļ un ar abām rokām tur saldinātu burbuļu dzēriena pudeli, kura koši zaļganā krāsa atgādina automašīnas dzesēšanas šķidrumu. Jā, ir klāt 1.septembris un ir pienācis laiks atdzesēties. Skolas pagalmā bija sanākuši daudz ļaudis, lai uzklausītu …

Gaisma spīd tumsā jeb kā viss sākās

Vakaros, kad dienas kņada pieklust, es raugos vakara gurduma pielietajās debesīs. Tiecos prom, ārpus smaguma, noguruma un neziņas. Virmodamies ceļas gaisā manas domas pretī nezinu kam. Viena no neizprotamām domām no nekurienes ir doma par dzīvi. Dzīvi, kurā ir tik daudz neizprotamā, kas neliek man mieru. Kāpēc es domāju par lietām, uz kurām nav atbilžu. …

Nedomāt, kādam man jābūt, bet būt tam, KAS ES ESMU

Riez kādā uzrunā universitātes studentiem Kurts Vonegūts teica jaunajiem cilvēkiem, kuri atrodas uz lielās dzīves neskaitāmo izvēļu sliekšaņa, šādus vārdus - Neraizējaties, ja nezināt, ko savā dzīvē iesākt. Vairāki mani draugi un starpt tiem arī es pats, kuriem ne tuvu vairs nav 20, bet krietni pāri 60, vēl ar vien mokās neziņā, jo nav guvuši …

Bērns netiek uzskatīts par vērtību un Latvijas nākotni, tas vairāk paliek vecāku ziņā. \Andrejs Vilks, RSU kriminalogs\

2017.gada 1.jūlijā Liepājā pazudušais piecgadīgais zēns Ivans beidzot ir atrasts. Priecīga ziņa. Bet par nožēlu jāatzīst, ka šī ziņa no vienas puses ir neskaidrās zēna nozušanas apstākļu atrisinājums, bet no otras puses izraisa neizpratni un jaunus jautājumus. Zēns ir miris. Visticamāk, ka nomaldījies, klaiņojis, viens pats aizbraucis no mājām ar sabiedrisko transportu līdz iegājis mežā …

Ja kaut kas noiet greizi, dodies atpakaļ uz sākumu

Sākums ir vieta, ko saucam par mājām. Tā ir no mērķa brīvā zonā, kurā mums neviens nav jāpārliecina par savu taisnību, nekas nav jāpārdod, neviens nav jānomedī, jāpārvelk savā pusē, jāpiespiež noslēgt darījumu un jādara viss iespējamais, ja nepieciešams, arī neiespējamais, lai sasniegtu kāroto mērķi. Mājas pašas par sevi ir mērķis.  Mājās mēs esam kā …

Attiecības ir iespēja ar otra cilvēka palīdzību apzināties un iepazīt sevi

Lielākoties pāru attiecībās ir uzsvars uz laimi, ko dāvājam viens otram ar laimīgu kopā būšanu. Tas ir pilnībā saprotami, jo kurš gan nevēlās baudīt prieku un laimi ieslīgstot iemīļotā cilvēka apskāvienos. Bet nereti gadās, ka sākotnējā laime, kaisle un vēlme vienam pēc otra pāraug pilnīgā pretstatā. Karstā mīla ar laiku izplēnē un paliek pāri ikdienas nesaskaņas, …

Ja kāds nav tāds, kādu viņu grib redzēt pārējie, tad šie pārējie kļūst nikni.

Attiecībās  mēs bieži vien ļoti labi zinām, kādas īpašības ir jāuzlabo un kādi ieradumi jāatmet citiem, bet neko negribam zināt par to, kas jāuzlabo vai kas jāatmet mums pašiem. Mēs nopūlamies ne pa jokam, lai dāvātu savus vērtīgos "bez maksas" padomus citiem, kas viņiem būtu jādara savas dzīves uzlabošanas virzienā. Kaut mēs spētu būt tik …