Nepārejama plaisa

Sestdien kopā ar Ievu biju aizbraucis apciemot manus vecākus. Vecāku mājās manī uzvirmo atmiņas no bērnības. Un jo īpaši man patīk aplūkot grāmatu plauktus, jo vienmēr ieraugu kādu interesantu grāmatu. Šoreiz man piemiedza ar aci Omārs Haijams, persiešu dzejnieks, kurš 11. gadu simtā sarakstījis vairāk par 300 četrrindēm. Dzeja kopš skolas laikiem mani vilina ar …

Mīlestības neiespējamība 1984

KARŠ IR MIERS, BRĪVĪBA IR VERDZĪBA, NEZINĀŠANA IR SPĒKS. Šie trīs saukļi ir kā boksa sitienu sērija: kreisais āķis, labais āķis, taisnais sitiens pa žokli. Iestājas miers.  Klusums. Zvaigznīšu brīdis. Mans stāsts ir par dzīves belzieniem, kas reizēm atnāk saukļu veidā, un satricina smadzeņu podu. Tā tad par zvaigznīšu brīžiem jeb apjukumu, kas raisa pretrunu …

Es uzaugu ar domu

Reiz kāds vecs vīrs man teica tā: Tu neesi parasts zēns! Es domāju, ka no tevis dienās iznāks liels vīrs. Es skaidri atceros to dienu, to stundu, to iedvesmu un dvesmu, ka man JĀKĻŪST PAR LIELU VĪRU.  Man iepatikās šī doma. Izteiktie vārdi manī tā ievibrēja kā daudzo zvanu skaņas govju kaklā, kas izdzirdējušas ilgi …

Attiecības

Attiecībām ir vistiešākais sakars ar ego, ar mūsu neīsto Es (bet ne-piesaistieties apzīmējumam ne-īstais Es, jo nekāds īstais Es neapstāv.  "ES" ir fikcija). Ego neizbēgami padarīs attiecības par mānīgu priekšstatu, ka kāds vai kāda ir MANS, balstoties uz pārliecību par identitātes, Es un mans patiesumu, īstumu. Identitāte ir piederības forma, kas mūsdienās ir modernās verdzības …

Es pamodos vakar, 7:07

Veļas mašīna centrē. Flauta spēlē. Kaķis vēro. Vēroju arī es. Vēroju savas kailās pēdas. Vēroju istabā krītošo rīta saules gaismu. Dzirdu pulksteņa tikšķus. Vēroju sevi mostamies. Vakar no rīta kā ierasts skuvu bārdu vannas istabā pie spoguļa. Tad, ne no šā, ne no tā, sajutu savos pirkstos bārdas mašīnas formu, izliekumus, materiāla struktūru, vibrāciju, kustību, …

1000 un 1 pasakas zemē – V.daļa

Uz robežas   Autobuss apstājas. Priekšā redzu sarkanbaltsarkanos robežstabus. Tā tad tur ir Ēģipte. Birstam ārā no autobusa kā sīpoli no vērša vezuma. Dzirdu skaņu, kas atgādina čemodāna triecienus pret asfaltu. Paskatos pa logu un redzu lidojošus čemodānus. Tie uzlido gaisā un met kūleņus, tad piezemējas. – Kurš tur ārdās? Kurš ir tik agresīvs un …

1001 un 1 pasakas zemē – IV.daļa

Tukšuma vidū  IV.daļa  Līdz izbraukšanai atlikušas 20 minūtes. Gaidām. Mūsu sabiedrotie ir vējš un smiltis. No lidostas puses nāks vīrietis. Viņš atver durvis un iekāpj autobusā.    - Vai biļeti var nopirkt ar karti? – jautāju šoferim. - Nē, skaidrā naudā – nevērīgi atbild tumsnējs Klūnija tipa vīrietis ar koptu vaigu bārdu. Dodos atpakaļ lidostas …

1000 un 1 pasakas zemē – III.daļa

Baiļu tvēriens 12:40 šķērsoju lidmašīnas borta slieksni un ievelku plaušās Svētās zemes gaisu. Tveru Izraēlā notiekošo ar visām maņām, prātu un apziņu. Cenšos iegūt pirmo iespaidu, sajūtu, smaržu, noskaņu un atbildes reakciju:  - Sveika, Izraēla! Svēta zeme! Tik daudz esmu par Tevi dzirdējis un lasījis. Tagad skatu Tevi pirmo reizi vaigu vaigā. Manam skatam paveras …

1000 un 1 pasakas zemē – II.daļa

Mana nasta ir viegla Braucam ar 22.autobusu uz Rīgas lidostu. Apģērba kārtas mūsu mugurās klaji kontrastē ar ziemas laika apstākļiem. Ārā – 5 un mēs līksmes pilni plānās pavasara jaciņās dodamies ceļā. Doma par vasaru silda mani no iekšpuses kaut ķermenim ir vēss. Mūsu neiederīgais apģērbs un netipiskā līksmība piesaista apkārtējo pasažieru uzmanību. Esam raibs …