Ja cilvēkam ir konkrēts priekšstats, agri vai vēlu viņš/viņa sāk justies nelaimīgs.

Priekšstati mēdz būt visdažādākie - par laimi, panākumiem, dzīves jēgu, patiesību, Dievu utt. Priekšstati var būt par savu ķermeni, par vidukļa apmēru, muskuļu masu, par tēlu, kādam man jābūt, kas jāsasniedz, par ko jākļūst, cik jāpelna, kādi panākumi jāgūst un kurš dievs jāpielūdz. Tomēr dzīve ir tieši tāda, kādai tai jābūt un priekšstati ir nekas …

Izgāšanās ir prefekts attiecību pārbaudījums

  Dzīvē viss nav tik vienkārši, jo īpaši attiecībās ar pretējo dzimumu. Izdariet kādu stulbību, un uzzināsiet vai partneris/partnere ir kopā ar jums jūsu dēļ vai arī attiecības uzrtur pie dzīvības citi iemesli. Izstāstīšu atgadījumu no savas pieredzes, kad tikko uzsāku draudzēties ar Ievu (jā, kopš pirmās dienas esmu viņu vienmēr uztvēris, kā savu draugu, …

Katrā sakāvē ir paslēpta uzvara

Daudzus gadus atpakaļ, kad biju vēl jauns un spurains (tagad esmu tikai spurains), no visa spēka grūdu vaļā smagās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes durvis. Es biju nodomājis studēt filozofiju (es nepiedalos strīdā par vārda filozofija vai filosofija pareizrakstību. Domāju, ka vairumam cilvēku abi šie vārdi vienlīdz neko neizsaka vai gluži otrādi, izsaka vienu …

Čaiņiks vārās

Nekad neesmu sapratis, kāpēc vēlamies būt priecīgi un laimīgi,  bet esam noraizējušies un neapmierināti? Kādā jaukā dienā, kad man bija apmēram 13 gadi, es noklausījos stāstu par beigtu sunīti ar vaļējām acīm. Stāstu izstāstīja mans krusttēvs Laimnesis. Tas notika 90-tajos Aizkrauklē, kur gāzes eksplozijas rezultātā kādā daudzdzīvokļu mājā bija uzsprādzis dzīvoklis. Sprādziens bija nopostījis dzīvokli …

Sēņu mērce

Rudens ir īpašs gada laiks. Laiks, kad ievācam ražu, plūcam no zara sulīgus ābolus un skaitām cāļus rudenī. Kurš skaita cāļus, kurš skaita zvaigznes septembra dzestrajās debesīs. Rudens ir nobriedušu ābolu smarža, vēss mitrums no slapjas zāles un rīti, kad jāceļas agrāk, lai aizsviestu bērnus uz skolu un trauktos pretī kārtējai karstajai dienai zem bezgalīgi …

Zemeņu kūka

Soļoju pa ielu kopā ar savu jaunāko dēlu Pēteri. Nesu rokās kūku, ābolus un karamelizētus kukurūzas graudus. Pēteris tipina man nopakaļ un ar abām rokām tur saldinātu burbuļu dzēriena pudeli, kura koši zaļganā krāsa atgādina automašīnas dzesēšanas šķidrumu. Jā, ir klāt 1.septembris un ir pienācis laiks atdzesēties. Skolas pagalmā bija sanākuši daudz ļaudis, lai uzklausītu …

Gaisma spīd tumsā jeb kā viss sākās

Vakaros, kad dienas kņada pieklust, es raugos vakara gurduma pielietajās debesīs. Tiecos prom, ārpus smaguma, noguruma un neziņas. Virmodamies ceļas gaisā manas domas pretī nezinu kam. Viena no neizprotamām domām no nekurienes ir doma par dzīvi. Dzīvi, kurā ir tik daudz neizprotamā, kas neliek man mieru. Kāpēc es domāju par lietām, uz kurām nav atbilžu. …

Nedomāt, kādam man jābūt, bet būt tam, KAS ES ESMU

Riez kādā uzrunā universitātes studentiem Kurts Vonegūts teica jaunajiem cilvēkiem, kuri atrodas uz lielās dzīves neskaitāmo izvēļu sliekšaņa, šādus vārdus - Neraizējaties, ja nezināt, ko savā dzīvē iesākt. Vairāki mani draugi un starpt tiem arī es pats, kuriem ne tuvu vairs nav 20, bet krietni pāri 60, vēl ar vien mokās neziņā, jo nav guvuši …

Bērns netiek uzskatīts par vērtību un Latvijas nākotni, tas vairāk paliek vecāku ziņā. \Andrejs Vilks, RSU kriminalogs\

2017.gada 1.jūlijā Liepājā pazudušais piecgadīgais zēns Ivans beidzot ir atrasts. Priecīga ziņa. Bet par nožēlu jāatzīst, ka šī ziņa no vienas puses ir neskaidrās zēna nozušanas apstākļu atrisinājums, bet no otras puses izraisa neizpratni un jaunus jautājumus. Zēns ir miris. Visticamāk, ka nomaldījies, klaiņojis, viens pats aizbraucis no mājām ar sabiedrisko transportu līdz iegājis mežā …