Dzīves jēga

Atceros kopš skolas gadiem sevi nodarbinot ar šo jautājumu:

  • Kāda ir dzīves jēga?

Jā, man interesēja tādi jautājumi un vēl arvien interesē. Nu jau man ir pāri 40, bet atbilde līdzinās  – aizej tur, nezin kur, paņem to, nezin ko.

  • Un ziniet par ko tas man liek aizdomāties?
  • Tas liek man domāt, ka te kaut kas nav kārtībā.
  • Kas tieši?

Labi, tad par visu pēc kārtas.

Man ir apmēram 15 gadi un es cītīgi lasu visu un jeb ko, ko varēju atrast gan Cesvaines vidusskolas, gan pagasta bibliotēkā. Lasīju visu, kur bija kaut mazākā norāde par dzīves jēgu. Jāteic, ka salīdzinot ar šodien pieejamo literatūru 90 – tajos par šo tematu neko daudz atrast nevarēja. Bet tomēr šādas tādas druskas bija.

Vidusskolā ar interesi lasīju Imanta Ziedoņa epifānijas un toreiz atradu LABU atbildi.

  • Dzīves jēga ir darbs!
  • Kas ir darbs?, – tagad domāju.

Darbs ir nebeidzams process bez gala un malas. Nebeidzams process. Tomēr cilvēka domāšana ir vērsta uz rezultātu, uz mērķi, uz sasniegumu. Process ir tikai viena sastāvdaļa no dzīves jēgas. Otra sastāvdaļa ir rezultāts. Nav taču lielas jēgas no darba, ja tas neatmaksājas, nekāpina peļņu, ienākumus un labklājību. Ja ir tikai process bez vēlamā rezultāta, tad nav laimes, peļņas un dzīves jēgas.

  • Tik tālu viss it kā pareizi, vai ne?
  • Bet varbūt ar procesu pietiek?

Lūk, piemērs par procesu procesa dēļ. Esmu lasījis, ka Otrā pasaules kara laikā koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem lika rakt bedri. Cilvēks visu dienu aukstumā cērt sasalušu zemi, lai izraktos dziļāk un dziļāk. Kad ar lielām pūlēm bedre dienas garumā beidzot ir izrakta, vakarā ieslodzītais saņēma pavēli aizrakt bedri. Un nākamā dienā atkārtojās tieši tas pats. Izroc – aizroc. Tas bija apzināts spīdzināšanas un pazemošanas veids, lai sagrautu ieslodzīto ticību, vērtību sistēmu un skaidro saprātu.

Vienādojums par procesu vai darbu bez rezultāta vai precīzāk, bez vēlamā rezultāta.

  • Process bez rezultāta = bezjēdzīgs darbs

Neapšaubāmi rezultāts ir, ja ne izšķirošs, tad katrā gadījumā pietiekoši svarīgs, lai darbam un dzīvei būtu kāda jēga.

Kad biju sasniedzis 30 gadu slieksni, sāku interesēties par amerikāņu dzīves jēgas modeli, kurā visu nosaka peļņa. Jo lielāka peļņa, jo lielāka darbam jēga. Kādu laiku man šķita, ka esmu atradis LABU atbildi.

  • Dzīves jēga ir peļņa.

 Protams, ka pasaules durvis paveras cilvēkam, kurš prot savu darbu. Jo cilvēks labāk prot savu darbu, jo neaizvietojamāks un labāk atalgots speciālists viņš/viņa ir.

Bet! Bet te ir viens bet.

  • Ja strādājat tikai naudas dēļ, tad jums netiek pienācīgi samaksāts. Un nav runa par to cik nopelnāt.
  • Kā tad tā? Vai tad nauda nav tas, pēc kā alkst ikviens?
  • Nē, nav viss. Jo cilvēks alkst nevis pēc krāsaina papīra ar ģerboņiem un prezidentu ģīmjiem, bet pēc sajūtām, ko nauda sniedz. Pamatā ir vēlme izbaudīt sajūtu “būt bagātam”, just satraukumu “es visu varu atļauties”, saņemt ziņkārīgus skatienus, apbrīnu un apkārtējo cieņu ……… un visu pārējo blaaaa, blaaaaa ….., ko cilvēks no naudas sagaida.

Un šis ir lielākais apmāns, triks, kam cilvēki ir ticējuši tūkstošiem gadus un turpina ticēt šodien.

  • Kas tas ir par triku?
  • Triks ir dzīves jēga!

Tikko atskan vārdu savienojums “dzīves jēga”, tā tiek iedarbinātas noteikta veida domas un gaidas, kas piepilda “dzīves jēgas” trauku ar konkrētu saturu.

Piemēram:

  1. Dzīves jēga ir strādāt;
  2. Dzīves jēga ir pelnīt;
  3. Daudz pelnīt;
  4. Dzīves jēga ir meklēt dzīves jēgu;
  5. utt, utt, blaaaa, blaaaaaa

Neatkarīgi no satura, kāds tiku iepildīts traukā “dzīves jēga”, tā vienmēr būs tiekšanās pēc kaut kā, kā man šobrīd nav.

 

“DZĪVES JĒGA” VIENMĒR PALIEK PARĀDĀ!

 

Dzīves jēga ir melnais caurums, kurā ber iekšā cik vēlies, bet caurums nekad nebūs pilns. Dzīves jēga ir prāta radīta ideja, kas nekad nepiepildīs tavas gaidas un vēlmes pilnā apmērā. Pat, ja cilvēkam ir visa pasaules nauda, tas alkst vēl vairāk.

  • Bet tā nav bezizeja, jo ir kas tāds, kas nepaliek parādā un maksā visu uzreiz. Skaidrā.

 

  • Kas tas tāds ir?

 

  • Tā ir pati dzīve! Dzīve bez idejām un jēgas. Arī bedres rakšanu un aizrakšanu var izbaudīt, ja atmetīsi vēlmi un gaidas tajā saskatīt kādu apslēptu jēgu, nodomu, Dieva gribu, sātana kārdinājumu un cita veida blēņas.

 

DZĪVE NEKAD NEPALIEK PARĀDĀ

 

2010.gadā es izdevu bērniem domātu pasaku grāmatu par suni Franku. Pasakas nosaukums “Hipnotizētājam pa pēdām”. Es nezinu, kas mani dīdīja (kāda neizprotama iekšēja vajadzība) – pirmkārt stāstīt saviem bērniem ik vakara pasakas, ierakstīt tās diktofonā, pierakstīt tās un tad izdot pasaku grāmatu par savu naudu. Vienu gan es zinu skaidri. Es guvu prieku no katra mirkļa:

 – kad es stāstīju pasakas saviem bērniem;

– kad es veicu pasaku audioierakstus;

– kad mani bērni ilustrēja suni Franku;

– kad mana sieva Ieva uzzīmēja Franku;

– kad radās pirmās idejas par grāmatas izdošanu;

– kad veidojām grāmatas maketu;

– kad saņēmu pirmo tipogrāfijas eksemplāru;

– un vēl ar vien šodien paņemot rokās grāmatu, es esmu priecīgs un nenožēloju nevienu mirkli, nevienu eiro, ko esmu šajā grāmatā ieguldījis. Man ir “samaksāts” pilnā mērā par katru mirkli, ko esmu piedzīvojis, nedzenoties pēc tādām idejām kā dzīves jēga.

Tā ir atbilde. Nav nekādas dzīves jēgas ārpus šī mirkļa, ārpus tā, ko es šobrīd daru, ārpus manām šā brīža domām un prieka vai bēdām, ko tagad piedzīvoju.

Apkopojot šo bez-jēdzīgo izklāstu un secinājumu, ka kaut kas ar dzīves jēgas meklēšanu un atrašanu nav kārtībā, teikšu tā:

Pasaku grāmatas nosaukums “Hipnotizētājam pa pēdām” ir norāde. Norāde uz hipnozi, kādā cilvēkus ievilina idejas par dzīves jēgu un tās meklēšanu. Dzīves jēga ir hipnoze.

Ideja par dzīves jēgu liek domāt, ka tev nav dzīves jēgas vai, ka tu esi nejēdzīgs bez jēgas un tava dzīve ir nejēdzīga, kamēr tu neesi atradis ……. J.Ē.G.U. (lai kas tas arī būtu vai nebūtu).

Atklājis šos bez – jēdzīgos melus, kam agrāk esi svēti ticējis, tu apjautīsi, ka neviens tev nav parādā un nekad nav bijis. Tas sākotnēji var šķist liels zaudējums, jo kā cukurgrauds siltā tējā izkusīs idejas par karmu, nākamo dzīvi, Dieva apsolījumiem, dzīvi paradīzē un pagaisīs citi gaidāmie labumi. Bet zini, zaudēt var tikai to, kā nekad nav bijis. No rīta pamostoties, tu vari zaudēt tikai šo nelāgo sajūtu, ka esi cauru nakti murgojis un skrējis pēc “dzīves jēgas”, kas izrādījies tikai nelāgs sapnis.

Esi nomodā un vēro. Vēro notiekošo no malas. Vērotājs neko nepiesavinās. Neko nepadara par savu – ne darbu, ne naudu, ne dzīvi. Tikai vēro un esi nomodā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s