KĀ?

Kā? Šis neremdināmais jautājums sajaucis daudzus satrauktus prātus.

Krievu humora raidījumā Comedy Club pieredzējušāks vīrietis atbild uz jauna vīrieša jautājumiem par sievietēm.

– Pastāsti, iegūt meitenes simpātijas?

– Uzrīko ballīti un uzaicini meiteni, kura tev patīk. Kad ballīte sākusies, rādi viņai videofilmu.

– Kādu videofilmu?

– Porno diskriminācija!

– Borna identifikācija?!

Abu vīriešu dialogs turpinās tādā pašā garā, bet neviena atbilde un neviens jautājums nespēj “nejēgu” padarīt gudro un “gudro” par nejēgu. Vārdu sakot – ne silts, ne auksts. Uzjautrinošs piemērs, kas atsedz intelekta nespēju nodot un saņemt zināšanas ārpus personīgas pieredzes.

Vecākais vīrietis runā vienu, bet jaunākais pateiktos vārdus pārtulko par kaut ko citu. Un tā nav nejaušība vai vienkārši smieklīgs gadījums (drīzāk jau vispārcilvēcisks ne-gadījums). Tas ir smieklīgi vienkāršs gadījums. Kā ar pirkstu acī tiek iebakstīts universāls zināšanu apguves princips. Zināšanas nav iespējams nodot caur stāstījumu. Caur stāstījumu iespējams nodot vienīgi ticību, ideoloģiju, pārliecību, filozofiju, bet ne zināšanas.

Reiz Sokrāts nāca pie secinājuma, ka prasme peldēt ir par pamatu zināšanām, kas ir peldēšana. Un nekad otrādi. Bez praktiskas peldēšanas pieredzes, cilvēkam nav zināšanu par peldēšanu.

Radio Klasika klausos (jā zinu, tas ir dīvaini, bet reizēm es klausos klasiku) interviju ar aktieri Vilemu Defo, kurš filmā “Van Gogs. Pie mūžības vārtiem” atveido Vinsentu van Gogu.

 – Vai ir viegli spēlēt lomu, kurā nav iepriekš uzrakstītu dialogu? – jautā žurnālists.

– Tas ir aizraujoši. Man tas patīk. Atveidojot Vinsenta lomu, es ieeju darīšanas režīmā un gūstu sapratni no iekšpuses. Tā nav racionalizācija vai apspriešana, kura atbilde vai sakāmais būs piemērotāks, lai pēc tam to pateiktu. Mūsdienās cilvēki pārāk daudz laika velta domāšanai, spriešanai un emociju analizēšanai, bet darīšana ir visvienkāršākais veids, lai būtu (citāta beigas).

Tas ir bezjēdzīgi – dot nemainīgu metodi, vienu tehniku vai “svētos” vārdus, ar kuriem mūžīgi atvērt zināšanas vārtus, lai kļūtu par otru van Gogu vai otru Jēzu Kristu. Vēlme kļūt par kādu citu ir slimība.

– Vai esat satikuši suni, kurš ir iedomājies, ka ir ezis?

– Vai zirgu, kurš izliekas par pīli?

Tikai cilvēkam piemīt šizofrēniska tieksme būt par kādu citu. Un vispiemērotākais atbalsts kļūšanai par kādu citu (to, kas tu ne-esi), ir tehniku un svēto rakstu apgūšana, kas iesvaida un paver iekārojamās atbildes –  KĀ? – vārtus. Jeb kura atbilde uz jautājumu – KĀ? – ir  kārtējā fikcija par zināšanām un pseido – zināšanas, jo  baro ego ar cerību kļūt par kādu citu. Jo izmisīgāki ir centieni kļūt par van Gogu, Jēzu Kristu, Gandiju vai kādu citu, jo nozīmīgākas un svētākas kļūst “Kā?” tehnikas, paņēmieni, rituāli un meditācijas.

Paradokss ir tāds, ka jebkuras “Kā?” tehnikas padarīšana par “svētu” panāk tieši pretēju efektu, jo padara saprātīgu cilvēku par robotu vai ganāmpulka aitu. Tehnikas un pamācības kļūstot par neapstrīdamām un ortodoksālām tradīcijām ir ļaunākais, kas var notikt un ir noticis ar neskaitāmiem cilvēkiem, tos pārvēršot par akliem sekotājiem. “Kā?” tehnikas, kas kādreiz senos laikos kādam personāžam ir palīdzējušas iegūt zināšanas un izpratni, šodien ir kļuvušas par šķērsli izpratnei un padarījušas tās sekotājus par akliem fanātiķiem.

Atgriezīsimies pie muļķīgā joka teksta ievadā. Katrā jokā ir patiesība.  Nav lielas atšķirības starp porno diskrimināciju un Borna identifikāciju, ja tu esi robots (akls fanātiķis). Fanātiķi germo tūkstošiem reižu norītu un atvemtu “svēto” tradīciju barību, lai to kārtējo reizi norītu un atvemtu. Un tehnika “KĀ?” iemāca  šo vingrinājumu norij – atvem izplidīt lieliski.

Šorīt – 12. Tumšzilās debesīs mēness. Tas spulgo cauri aukstumam visā augumā. Vakar mēness slēpās aiz mākoņa. Redzama bija vien neliela tā daļa. Pirms ieraudzīju to mākoni, kas aizsedza mēnesi, domāju, ka tas slēpjas aiz kādas augstceltnes. Bet varbūt  mākonis bija mana ideja?

4 atbildes “KĀ?”

    1. Jā, katrs cilvēks kurš seko kādas mācības, reliģijas vai ideoloģijas priekšrakstiem, ir cilvēks, kurš vēlās kļūt par kādu citu. Piemēram par ezi, par pīli vai par kristieti vai krišnaītu, nav nozīmes par ko. Priekšraksti “Kā” kļūt par kādu citu ir uz katra stūra.

      Like

  1. Vecāki ir jāciena un jāgoda, par to nav runas. Bet idejas un pārliecības gan jāizvērtē kritiski. Kur mamma ņēma, ka jādara tā? No savas mammas. Un viņas mamma no savas mammas. Cik tālu mēs iesim atpakaļ pa cilts koku? Līdz Ādamam un Ievai? Kur Ādams ņēma, ka jādara tā? No Dieva. Lūk, ideja, vārdā Dievs, zem kuras var paslēt jeb ko un grozīt kā vajag. Bet mamma nedomāja neko sliktu, tikai to labāko. Bet sanāca kā vienmēr – izstāstija to pašu stāstu, ko bija dzirdējusi no savas mammas.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s