Zuša zupa un irbulīši

2018. gads. 1.septembris. Ir silta un saulaina sestdienas pēcpusdiena. Raugos ārā caur milzīgu logu. Te ir lielisks skats ar plašu panorāmu pār burzmas pārņemto lielveikala autostāvvietu.

Tēt, paskaties, kāds tur mersis piebrauca! – saka vecākais dēls Ādams un rāda stāvlaukuma virzienā.

Jā, krutais, kā Porziņģim! – atbildu.

Vēroju mersedes kupeju ar spilgti dzelteniem bremžu diskiem un zelta burtiem S500 AMG, kas spīguļo uz auto pakaļējā vāka ar zemtekstu, ko lasu domās:

Noķer mani, ja vari, ha!!!

Puišiem patīk tādas spēlītes. Mērīties, kuram garāks (arī tas, protams,), bet arī nullīšu skaits ciparam bankas kontā.

Tāds maksā kādus 150 (domāts tūkstoši eiro), – saku Ādamam.

Nē, tēt! Internetā tādu redzēju par 65, – precizē Ādams.

Bet šis jau ir AMG.

Nu, kādi 100 varētu būt.

Droši vien.

No AMG kupejas izkāpj vīrietis virs 50. Viņš stāv pie auto un vēro. Vēro kā iestūmis savu garo spēļmantiņu. Bet apmierināts viņš neizskatās. Kaut kas viņā rada bažas. Un ne tikai par šauro vietiņu stāvlaukumā, bet kopumā. Viņš minstinās un pēta. Tad izvelk telefonu un nobildē blakus stāvošā auto reģistrācijas numuru.

Redzēji?

Jā.

Viņš nobildēja blakus stāvošā auto numuru.

Viltīgs.

Jā! Ja kāds iesitīs ar auto durvīm pa merša sāniem, tad….

Kurš iesitīs? – jautā Amēlija.

Mēs runājam par to vīrieti no merša, kurš uztraucās par savas spēļmantiņas apskrāpēšanu.

Bērni saslejas tuvāk pie loga un vēro. Vīrietis steidzīgā solī dodas iekšā veikalā zem mūsu loga. Mēs sēžam restorāna virs Pārdaugavas iecienītākā lielveikala centrālās ieejas otrajā stāvā.

Izdomājāt, ko katrs pasūtīsiet!?

Jā, – viens pēc otra atbild Ādams, Miķelis, Amēlija, Gustavs un Pēteris.

Mūsu ģimenē ir tradīcija 1. septembrī visiem kopā ēst suši. Pēc neilgas gaidīšanas suši ir galdā. Sākas mielošanās svētki.

Tēt, vai tu gribi apēst manu zupu? – pēc mirkļa jautā Amēlija.

Labi, dod!

Tā ir zuša zupa. Paņemu rokā irbulīšus un sāku ēst zuša zupu. Ieva un Amēlija sāk smieties.

Paskatieties, tētis, ēd zupu ar irbulīšiem, – iesmej Amēlija.

Nekāda zupas ēšana ar irbuļiem man neiznāk. Manos pirkstos irbuļi kustās tizli. Es tikko spēju ar irbuļiem sagrābt suši, kur nu vēl zupu. Smieklīga un reizē bezcerīga darbība – ēst zupu ar irbulīšiem. Un te mans stāsts no meršiem pārkinga 1.stāvā un sušī ēšanas restorāna 2. stāvā, pāriet pie pārdomām 3. stāvā.

3.stāvā ir domāšana un jēgas meklēšana.  Un tieši te, 3.stāvā, notiek vissmieklīgākās un ne-iedomājamākās ne-jēdzības. Te cilvēki mērās, kuram garāks, vērtē, salīdzina, slavē un nopeļ, atzīst un noliedz, tic un netic un dara daudzas citas “prātīgas” lietas, kurām pašām par sevi nav eksistences ārpus prāta, ārpus 3.stāva.  Viss ir galvā. Visi dievi un velni, elles un paradīzes. Viss ir šeit 3.stāvā. Domās viss ir kā dzied tajā dziesmiņā par Mikimausu -izdomāts un zīmēts, glaudīts, lamāts, sists.

Es atskatos uz savu domāšanu, savu 3.stāvu pirms dažiem gadiem un smaidu. Te daudz kas ir mainījies. Tagad te ir tukšums. Visas grabažas, visi dievi un velni ir izmēzti ārā. Nav nekā no gadiem lolotās ticības vai neticības. Ticība ir sapnis, no kura esmu pamodies kā no ļaunākā murga. Ticība ir miegs, kurā es piešķīru jēgu lietām, par kurām man pašam nav bijis ne mazākās sajēgas un pieredzes. Agrāk es runāju par ticību Dievam, pat nenojauzdams, ka tā ir tikai un vienīgi tukša doma manā galvā.

Kāpēc cilvēks meklē Dievu? Kāpēc cilvēkam ir vajadzīgs Dievs?

Atbilde ir nāve. Ikviena cilvēka vēlme ir izbēgt no nāves. Un te rodas reliģijas ar visdažādākajiem piedāvājumiem kā nenomirt un dzīvot mūžīgi. Bet skaudrākais, ko noklusē reliģijas, ka neviens dievs jūs nekad nav glābis, un neglābs. Nāve ir neizbēgama. Kas ir piedzimis, tas mirs. Tur nav citu variantu. Ja ir sākums, ir beigas. Bēgšana un izvairīšanās no nāves ir absurda doma. Ne-mirstība ir domāšanas kļūda. Visi mēs esam mirstīgi. Kļūda ir to noliegt, par to nedomāt un neatzīt. Skaidrs, ka cilvēkam nepatīk domāt par nāvi. Kaut gan nāve ir vienīgais, par ko būtu saprātīgi domāt. Dievu meklē daudzi, bet neviens to nav atradis. Nāvi neviens nemeklē, tomēr tā atrod visus. Dīvaini.

Ēdu zuša zupu ar irbulīšiem. Manā mutē iekrīt tieši – NEKAS. Lai cik spēcīgi es esmu centies ticēt un meklēt dieva pierādījumus (reiz es rakstīju bakalaura darbu Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē par Dieva esamības pierādījumu, bet tas ir cits stāsts, to var atrast blogā ar nosaukumu – Katrā sakāvē ir paslēpta uzvara), dieva vietā esmu atradis – apaļu NEKO. Nebūtu pareizi apgalvot, ka dievs ne – eksistē. Eksistē, bet nekur citur, kā vienīgi domās. Dievs ir cilvēka prāta produkts. Dievs ir tik reāls, cik reālas ir tavas domas un ticība tām.

Ir bezcerīgi turpināt ticēt un lūgt vienas un tās pašas lūgšanas Dievam, kas eksistē vienīgi domās. Tikai nāve ir īsta. Tikai nāves priekšā cilvēks beidzot apjauš, ka dzīve ir beigusies tā arī nesākusies.

Kā? Tas nevar būt! Es tik daudz vēl gribēju paveikt! Dzīve tikko sākusies un man jau jāmirst? Dievs, glāb mani! Es negribu mirt!

Ticēšana ir tiešs pretstats dzīvošanai. Ticība ir meli par dzīvošanu kaut kur paradīzē, ticēšana ir dzīves imitācija, dzīvošana sapnī, dzīve miegā, dzīve 3.stāvā – domās. Domāšana par dzīvi un dzīvošana nav viens un tas pats. Es varu domāt un ticēt Dievam, paradīzei, cik tīk, bet, kad ēdu zupu ar irbulīšiem, man uzreiz ir skaidrs, ka zupa manā mutē nenonāk.

Tēt, vai tas bija dārgi mums visiem paēst restorānā suši? – jautā mans dēls Gustavs.

Jā, tas ir dārgi! Bet tas ir tā vērts. Vērtīga ir katra minūte, ko mēs pavadām kopā visa ģimene.

Nolieku malā irbulīšus un paņemu rokās karotīti. Es esmu pamodies no ticēšanas miega.

Vai tas ir dārgi, atteikties no 20 ticībā pavadītiem gadiem? – jautājums sev.

Jā, tas maksā. Bet ieguvums ir tā vērts. Ieguvums ir izpratne un prieks. Prieks par mirkļa vērtību. Katra ieelpa ir dzimšana un katra izelpa ir miršana. Tik vienkārši un reizē ne – iedomājami skaisti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s