Nepārejama plaisa

Sestdien kopā ar Ievu biju aizbraucis apciemot manus vecākus. Vecāku mājās manī uzvirmo atmiņas no bērnības. Un jo īpaši man patīk aplūkot grāmatu plauktus, jo vienmēr ieraugu kādu interesantu grāmatu. Šoreiz man piemiedza ar aci Omārs Haijams, persiešu dzejnieks, kurš 11. gadu simtā sarakstījis vairāk par 300 četrrindēm. Dzeja kopš skolas laikiem mani vilina ar noslēpumainību un šķietami pazīstamiem vārdiem, kas salikti tik neprastā veidā un norāda uz neizprotamām lietām.  Pāršķirstot Omāra dzejas rindas, lasu par vīnu, par vīnu, atkal par vīnu, līdz apstājos pie rindām ar pazīstamiem vārdiem, bet nesaprotamu nozīmi:

Šī koka ēna zaļajā pļavā

līdzinās salai.

Apstājies, gājēj, uz vietas!

Starp ceļu, pa kuru tu ej,

Un koka ēnu, kas pamazām

 griežas,

Varbūt ir nepārejama plaisa.

 

Vai esat ievērojuši, ka cilvēki nemēdz noklausīties jautājumu un steidz klāstīt atbildi?

Sēžu savā auto. Stāvlaukumā. Blakus vēroju jaunu, spīdīgu Volvo XC 90. Pie Volvo džipa pienāk vīrietis. Viņš tur rokās kasti un ar kāju izdara kustību, kas līdzinās zem auto paripojušas bumbas izķeksēšanai.  Ieskatos vērīgāk. Tur nav nekādas bumbas. Ko viņš tur dara? Vīrietis ar kasti rokās vēl divas reizes atkārto to pašu neizprotamo kustību. Tad viņš noliek kasti zemē un atver automašīnas sānu durvis, pēc tam bagāžnieku. Veru vaļā sava auto durvis un dodos apmierināt savu ziņkāri. Šis tomēr ir unikāls gadījums atšķirībā no 10 gadu simtus atpakaļ rakstītas dzejas, kad varu aci pret aci satikt neizprotamo darbību autoru un pajautāt pirmavotam:

– Sveiki! – saku vīrietim pie Volvo džipa. Viņš steidzīgi paceļ acis un pamet man ar galvu.

– Vai ar kājas kustību var atvērt auto bagāžnieku?

– Ko lūdzu?

– Es redzēju, kā jūs tikko vairākas reizes slidinājāt kāju zem sava auto bagāžnieka.

– Ah, tas! Nu, jā! Man nav līdzi lielās atslēgas. Aizmirsu to mājās. Ar mazo atslēgu var atvērt durvis tikai ar rokas pieskārienu.

– Vai ar kājas kustību var atvērt auto bagāžnieku?

– Man kabatā ir tikai mazā atslēga. Aizmirsu mājās lielo atslēgu. Ar mazo atslēgu       auto varu atvērt tikai ar roku.

Saprotu, ka trešo reizi jautāt nav jēgas. Tik un tā vīrietis stāsta savu stāstu par lielo un mazo atslēgu, nevis atbild uz manu jautājumu. Man atliek nojaust, ka lielā atslēga un kājas kustība nozīmē:

– Auto, atver, lūdzu, bagāžnieku, jo manas rokas ir aizņemtas!

Un auto “sadzird” sava saimnieka lūgumu, atpazīst lielo atslēgu un atver bagāžnieku bez rokas pieskāriena vien ar kājas kustību. Ērts risinājums.

Lai arī esmu pajautājis pirmavotam, starp jautājumu un atbildi arvien vēl ir tā NEPĀREJAMĀ PLAISA, par kādu raksta Omārs. Iespējams, ka plaisa ir tā lielā atslēga, kas atrodas kaut kur citur un nekad nav šeit. Par to, kas ir un nav šeit runā ne tikai Omārs Haijams. Lielo atslēgu pāris tūkstošus gadus atpakaļ Jēzus nosauca citā vārdā. Par adatas aci. Šodien mūsdienu cilvēkam adatas acs ir neko neizteicošs salīdzinājums. Šādā nozīmē visas zināšanas no pagātnes, visi “svētie” teksti ir novecojuši un pieder vakardienai. Zināšanas ved mani prom no tā, kas ir šeit. Diegs manos pirkstos ir doma, kas nu pat jau būs iekšā, lai izietu caur adatas aci, nepārejamo plaisu, bet tomēr aizslīd garām. Un tā vairākas reizes pēc kārtas un vienmēr garām.

Vīrietis pie Volvo automašīnas domā, ka sniedz atbildi uz manu jautājumu un tā vairākas reizes pēc kārtas garām. Man atliek vienīgi minēt, ko nozīmē nesaprotamā kājas kustība un kam vajadzīga lielā atslēga.

Jēzus, runājot par adatas aci, pieminēja bagātos, kuriem būs grūtāk ieiet debesu valstībā, nekā kamielim iziet caur adatas aci.

Kāds te sakars Omāram Haijamam, vīrietim pie Volvo džipa (ja neskaita to, ka jauns XC 90 viņu ierindo “biezo” kategorijā) un kamieļiem, kuri staigā caur adatas aci?

Runa ir par vienu un to pašu parādību, kas atbilstoši laikam, vai tas ir 1.gs., 11.gs. vai 21. gadsimts, ir ietērpta laikam piemērotā līdzībā. Nav iespējams izskaidrot būtību tieši, visiem saprotami, vienreiz un uz visiem laikiem. Jēzus runā par kamieļiem, Omārs dzejo par koka ēnu un es rakstu par jautājumu bez atbildes.

Runājot ārpus līdzībām, norādu, ka par būtību, dzīvi, esošo, dievu, debesu valstību, sauciet dzīves noslēpumus kā tīk, neko nevar pateikt skaidri. Ne velti to Omārs nosaucis par nepārejamu plaisu. Parādība, kas ietverta visās trijās līdzībās, norāda uz veidu, kādā darbojas cilvēka intelekts. Intelekts rīkojas balsoties uz zināšanām. Intelekts uzdod jautājumu un saņem atbildes. Bet intelekta atbilde neder, lai izskaidrotu šobrīd notiekošo. Intelekts meklē atbildi vakardienā uz jautājumu, kas noris šobrīd. Intelekta meklējumi pēc atbildes ir lielā atslēga, kas vienmēr atrodas kaut kur citur, bet ne šeit.

Intelekta pārņemts cilvēks grimst savās domās iedams garām koka ēnai ceļa malā, bet nesaskata tur nekādu nepārejamu plaisu.  Intelekts skatās uz adatas aci un pat necenšas tai iziet cauri. Katram muļķim skaidrs, ka ne tikai kamielis, bet arī pele tur cauri netiks.

Intelekts darbojas kā izcils dators, kas uzkrāj zināšanas. Uzkrāj zināšanas, lai vajadzības gadījumā tās izmantotu un pieņemtu lēmumu kā rīkoties. Intelekta uzdevums ir – ZINĀT KĀ. Kad cilvēks jautā:

 – Kā?

Intelekts nekavējoties uzmeklē uzkrāto zināšanu krātuvē atbilstošu atmiņas datni un dod atbildi:

 – Ar lielo atslēgu, kas atrodas mājās!

Intelekts ir neaizstājams praktisku uzdevumu veikšanai, bet nederīgs, lai iepazītu būtību.

 

Intelekta uzkrātās zināšanas ir bagātība, kuru piemin Jēzus līdzībā par bagātajiem un kamieļiem. Kamieļi kaut kā izspraucas caur adatas aci, bet nezin kāpēc bagātie iesprūst. Omārs Haijams dzejo par intelektam nepārejamu plaisu, kas ir starp koka ēnu un ceļu. Intelekts steidz meklēt atbildi, lielo atslēgu, un kamēr domā, kur to nolicis, ir pagājis garām tam, kas IR acu priekšā. Plaisa ir palikusi nepārejama.

Intelekta nespēja attiecas ne tikai uz jautājuma ne – sadzirdēšanu, bet ir nopietnākais cilvēka šķērslis sevis, dieva un būtības iepazīšanā. Intelekts nespēj izzināt būtību, jo tā atrodas ārpus laika, ārpus priekšstatiem, tā nav ne vakardienā, ne rītdienā, tā ir šeit un tagad. Šis mirklis ir intelektam nāve. Šajā mirklī intelekts ne-eksistē. Šis mirklis vienmēr ir jauns un nekad neatkārto kaut ko bijušu, vakardienu vai netiecas rītdienā. Intelekta saknes ir pagātnē. Pagātne ir intelekta barības saite, bez kuras tas ir tukšs. Bet intelekts nemēdz būt tukšs. Intelekts arī nākotni būvē uzlabojot pagātnes pieredzi. Intelekts ir pār pārēm pilns un pāri malām plūstošs. Intelekts spēj atrast atbildi vienīgi pagātnē, kaut kur citur, svētajos rakstos utt, tikai ne šeit un tagad notiekošajā. Lai rīkotos šeit un tagad, ir jāiedarbina intuīcija. Intelektam intuīcija ir nepieņemama un tāpēc intelekts vienmēr ir šaubās. Intelekts ir “atpazinis iepriekšēju situāciju”, kas tagad šķietami atkārtojas. Bet situācijas nekad neatkārtojas. Tās vienmēr ir jaunas. Par to arī raksta dzejnieki, kas tver noslēpumu intuitīvi.

Intuīcija atver durvis uz būtību, kas slēpjas šajā mirklī. Šeit un tagad. Laikā, kad vēl mēdzu apmeklēt baznīcas mūrus, jūsmoju par vienu no intelektuāli nenopietnākajiem un noslēpumainākajiem katoliskās baznīcas svētajiem, Asīzes Francisku. Viņš reiz teicis vārdus:

– Mans Dievs un mans Viss!

Pārfrāzējot saku:

–    Šis mirklis ir viss!

Dievs ir ideju mūris, ko uzbūvējis intelekts. Šis mirklis ir brīvs no visa veida mūriem. Tas nepazīst mūrus, tieši tāpēc intelektam paliek ne – pieejams, nepārejama plaisa, jautājums bez atbildes. Intelekts ir veca atbilde iekšpus mūrim. Atbilde, kas tikai atgādina atbildi, bet patiesībā ir nedaudz uzlabota pagātne. Intelekts nespēj rīkoties ārpus pagātnes, ārpus atmiņā uzkrāto zināšanu arhīva un tāpēc tas ir nederīgs instruments, lai iepazītu šo mirkli, tvertu būtību intuitīvi un ieietu debesu valstībā.

Atklāšu noslēpumu par jautājumiem bez atbildes, ieiešanu debesu valstībā caur adatas aci un nepārejamas plaisas šķērsošanu:

– Vītušas puķes vairs neuzplaukst.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s