Attiecības

Attiecībām ir vistiešākais sakars ar ego, ar mūsu neīsto Es (bet ne-piesaistieties apzīmējumam ne-īstais Es, jo nekāds īstais Es neapstāv.  “ES” ir fikcija). Ego neizbēgami padarīs attiecības par mānīgu priekšstatu, ka kāds vai kāda ir MANS, balstoties uz pārliecību par identitātes, Es un mans patiesumu, īstumu. Identitāte ir piederības forma, kas mūsdienās ir modernās verdzības forma. Verdzību viedo izpratne par identitāti, par to, kas es esmu un kas man pieder. Ego izkropļotie uzskati paverdzina partneri, padarot to par manu, par lietu. Cilvēka padarīšana par lietu izpaužas privātīpašnieciskumā, kas sainēdē attiecības. Bet ego neko citu neprot, kā padarīt par īpašumu, par lietu, par SAVU. Ego izkropļoto uzskatu ietekmē rodas iekšēja sašķeltība, par ko dzied Bono no grupas U2 – es nespēju dzīvot ne kopā ar tevi, ne bez tevis. Attiecībās vienmēr ir klāt neīstais Es, kas padara otru cilvēku par īpašumu. Piederība ir pretdabiska un savā dziļākajā būtībā mēs to zinām, jo cilvēks ir brīvs. Bet tāpēc jau neizzūd vēlme pēc tuvības, pēc otra cilvēka klātbūtnes. Ar vienu roku mēs gribam būt mīļi un iejūtīgi, bet ar otru roku žņaudzam savu mīļoto un lēnām vijam otram ap kaklu attiecību cilpu un klusībā čukstam – tu esi mans. Un tikko clipa sažņaudzas par ciešu, verdzības forma kļūst nepanesama un sākas konflikti. Ja otrs cilvēks samierinās, ka kļuvis par kāda īpašumu, gūstekni, tad attiecības “nostabilizējas” un lēnām mirst jeb agonē.

Svarīgi ir saprast, ka ego darbojas kā šķietams attiecību stabilizators. Ne jau tas otrs cilvēks, ir tas, kurš mani paverdzinājis un uzlūko mani kā savu īpašumu. vergs esmu es pats. Sava ego vergs. Šāda atskārsme ir atbrīvojošo, tā ir atbildības uzņemšās, tā ir patiesa brīvība. Pretējs virziens brīvībai ir egoisms. Tas izpaužas kā naids un greizsirdība, kā privātīpašnieciskums, vara un kontroles saglabāšana pār otru. Ir jāsaprot, ka tā ir mana izvēle, neapzināta, nelaimīga, bet mana. Es pats esmu sevi padarījis par savu priekšstatu, sava Ego vergu un turu sevi verdzībā, mirušu attiecību gūstā. Es maldīgi uzskatu, ka to, ko grib mans ego, manas ambīcijas, patmīlība, godkāre, slava, viss šis garais ego penteris,  neīstais Es, gribu arī es. Ego grib visu pievākt sev (arī otru cilvēku) un tas nav tas pats, ko gribu es. Caur šo iekšējo sašķeltību, caur šp pastāvīgo neapmierinātību spruces ārā mans patiesais Es. Mans patiesais Es nespēj dzīvot ne kopā, ne šķirti ar mīļoto. Kā ūdens ar eļļu, tā Es ar ego nesader kopā. Ego vēlmes nav manas vēlmes. Starp Es un ne – Es ir būtiska atšķirība. Plašākam ieskatam aicinu ielūkoties sadaļā Es un Ne – Es, kur piedāvāju pārskatu par ego uzbūvētajām struktūrām un lamatām.

Esiet modri, jo nekāda veida cīņa ar ego un karš nelīdzēs. Cīņa ir kārtējās lamatas, ko izpēlē pats ego. Esiet nomodā, vērojiet, meditējiet un apzināties, ko darāt. Apzinaties tos verdzības mehānismus, kuri jūs rausta. Ir kāda skaļa balss iekšā, kura protestēs un teiks:

– Man nevajaga nekādu meditāciju! Es to visu zinu! Tās visas ir muļķības!

Bet ļaujies šim nelielajam satraukumam un neapmierinātībai. Saceltie putekļi drīz norims. Kad putekļi nosēdīsies, pavērsies bezgalīgs klusums, debesis un zvaigznes.  Tu tikai esi vērīgs un vēro! Vēro to, kurš protestē tevī. Un tu atklāsi, ka notiek kaut kas nesaprotams. Proti, tas, kurš protestē un tas, kurš vēro, nav viens un tas pats.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s