Pavasara sniegpulkstenīši

8.marts. Starptautiskā sieviešu diena. Slapja ar sāls sniega šļuru pārlieta diena. Diena kā jau visas dienas. Tikai visapkārt puķes. Cilvēki ar puķu saiņiem rokās brien pāri sāls sniega smūtijam, kas ir garnīrs visas ielas platumā. Ielas, kurustojumi, māju lieveņi, pagalmi un sabiedriskā transporta pieturas pārpildītas ar dažāda izmēra ziedu saiņiem. Vīriešu un sieviešu rokās guļ ziedu klēpji un stāsta stāstu bez vārdiem.

Stāstu par sievietēm, protams. Un arī par vīriešiem, protams. Es pagriežu galvu nedaudz atpakaļ un skatos pāri plecam. Aiz manis paliek netīras pēdas tikko uzzsnigušā sniega pūdercukurā, kura virskārtā esmu ieminis netīrus nospiedumus.  Skatam atsedzas netīrā šļura zem balta sniedziņa kārtas. Vai arī. Princeses un raganas. Jā, labāk izstāstīšu par princesēm un raganām.

Stāsts sākās ļoti sen. Laikā, kad nebija ne vīriešu, ne sieviešu. Tolaik dzīvoja viens Veselums, kas aptvēra visu, kas Ir. Vienam Veselumam pat nebija vārda un (tagad esmu nonācis grūtībās, jo nezinu kā izteikties. Es neveru lietot nevienu no vietniekvārdiem – viņš vai viņa. Nosaukšu To par – Visu, kas Ir) “Visu, kas IR” stāstīja stāstus bez vārdiem pats sev. Neviena cita jau nebija. Un vienā slapjā ar sāls sniega šļuru pārlieta dienā (protams, nebija nekāda sniega un sāls) “Visu, kas Ir” kļuva garlaicīgi. “Visu, kas Ir” vēlājās satikt kādu un parunāties (un protams arī tāda neviena nebija). Tad “Visu, kas Ir” radās izcila doma (doma bija patiešām izcila, jo nebija neviena, kas apšaubītu tās izcilību).

– Es sadalīšos divās daļās – pie sevis nodomāja “Visu, kas Ir”.

Domāts, darīts. Tā uzradās divi. Viņi abi skatījās viens uz otru un smaidīja. Viņi lieliski zināja, ka ir Viens. Tomēr izlikās, ka ir divi un centās uzvesties tā, it kā būtu divi. Viņiem bija jautri. Tā pagāja neskaitāmas dienas, līdz vienā dienā viens no viņiem teica:

– Es esmu “Es”, bet tu esi “Tu”. Un tās ir divas atšķirīgas lietas.

– Protams, ka “Tu” esi tu un es esmu “Es”. Kā gan citādi varētu būt, – otrs apstiprināja.

Viņi bija tā pieraduši pie domas, ka ir divi, ka vairs neatcerējās dienu, kad bija viens Vesels.

Katrā sievietē ir daļa no vīrieša un katrā vīrietī ir daļa no sievietes. Viņa un viņš ir viena veseluma divas puses. Tāpēc ikviena sabiedrība, kultūra, ticība, uzskatu sistēma, kas pasludina sievieti par necienīgu, nepiemērotu, pārāk nespējīgu, pārāk bīstami kārdinošu, neiederīgu un sieviešu virzienā vēl šobaldien turpina bārstīt visādus izdomātus apvainojumus, ir aizmirsuši par vienu Veselumu. Par to, kas katrs mēs esam savā sākotējā būtība.

Un tagad par princesēm un raganām. Reiz biju kāzās (tās nebija tās kāzas, kurās pietrūka vīna un kāds svešinieks lika ielūkoties ūdens traukos, kuros kaut kādā bezsakarā uzradās vīns) un dzirdēju šādu tostu:

– Pasaulē ir tik daudz brīnišķīgu meiteņu, bet atliek viņu apprecēt un princese pārvēšas par raganu. Kāpēc tā?

Tad sekoja … kaut kāds bla….bla….bla, lai jaunlaulātos nepiemekētu šī ierastā pārvērtība.

Riez ikviena ragana ir bijusi brīnišķīgākā princese pasaulē. Viņa ir bijusi vienīgā, īstā un neatkārtojamā. Izcila. Viss, kas ir. Viss, ko vīrietis var vēlēties. Atbilde, kāpēc princeses pārvēršas par raganām, ir atrodama sevī. Jā, jā – sevī. Tajā sevī, kas nošķir sevi un saka:

– Tu esi tu un es esmu es. Tev būs tīrīt māju, gatavot ēst, auklēt bērnus un gaidīt mani mājās ar smaidu uz lūpām. Un neiedomājies, ka varētu būt otrādi.

Ja kāds vīrs apgalvo, ka viņa sieva ir kļuvusi īsta ragana, nozīmē, ka viņš pats ir darījis visu iespējamo un reizēm pat prātam neaptveramo, lai pārvērstu savu otru pusi par neciešamu dzīves ne – draugu, par to otru, kas vienmēr ir vainojams par notikušo.

Vīrieši, sieva ir mūsu spogulis. Sievietes, vīrs ir jūsu spogulis. Neļaujaties aizmirsties, kas mēs esam savā sākotnējā būtībā. Mēs esam viena vesela divas puses. Mēs esam viens Vesels.

Skaistums, kas mirdz visbrīnišķīgākās princeses sejā, ir pirmie pavasara sniegpulkstenīši, kas maigi izspraucas cauri sniega kārtai un džinkst kā zvaniņš bez sakņas atgādinot par dienu, kad bijām viens Vesels. Sākotnēji nebija viņš vai viņa. Bija tikai viens Veseles – “Viss, kas Ir”.

Sveiciens visiem/visām sieviešu dienā!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s