Vienkārši un dziļi par BŪTISKO.
Pēra Petersona (Norvēģija) grāmata “Prom ārā zirgus zagt” ir vēstījums par vēlmi gūt mieru, atzīstot un izpaužot svarīgās atmiņas, lai caur tām piedotu un dzīvotu tālāk. Tāpat stāsts ir par apzināti izvēlētu vienatni, dzīvošanu vienam kādā nomaļā vietā. Par atbildības uzņemšanos pašam par sevi. Un vēl kāds būtisks moments – šī daļēji ir apcere par laika izjūtu.
“Es gribu izdzīvot to laiku, ko katrs darbiņš prasa. Iztēlojos, ka laiks man tagad ir svarīgs. Ne jau aiz tam, cik ātri vai lēni laiks aizrit, bet vienīgi, lai redzētu, kā aizrit tas laiks, kurā es dzīvoju un kuru aizpildu ar fizisku darbošanos un rosīšanos, un kam es savu laiku iedalu, lai laiks man kļūtu skaidri saredzams, nevis tikai pagaistu prom kā nebijis.” (12.lpp.)
Tā sešdesmit septiņus rudeņus piedzīvojušais Trunds apmeties “Virsaunēs” vada dienas savā nodabā, lasītājiem pa laikam atklājot atmiņu uzplaiksnījumus no savas bērnības. Viņš dodas pastaigās pa tuvējo mežu, līdzi…
Skatīt ziņu 344 more words
