Nesakarīgs stāsts ar prieku

Darwin

Man patīk vārds responsīvs. Vārds rada asociāciju par atsaucību un spēju pielāgoties pārmaiņām. Man patīk atvērt savu blogu  – tarandas.blog – mobīlajā telefonā. Šķiet, ka telefonā tas izskatās vēl labāk nekā uz datora. Man uzreiz bez plašiem paskaidrojumiem ir skaidrs, ka wordpress nodoršina atsaucīgu un pielāgoties spējīgu blogu pārlūkošanas paklapojumu uz visa veida ierīcēm. Čarlzs, tas kurš Darvins par wordpress teiktu, ka šādam paklapojuma sniedzējam ir vislielākās iespējas izdzīvot neskaitāmo spēcīgo un inteliģento blogu uzturētāju konkurencē.

Pārmaiņas ir dīvaina lieta. Riezēm mūs visus māc rutīna, kas ir  dienu no dienas viena un tā paša darīšana ierastajā veidā, ar tiem pašiem līdzekļiem, pierastajā noslodzē ar smacējošu garlaicības bezgaršu – vai atkal tas murgs sākas no jauna (es domāju – vai kārtējā pirmdiena jau atkal klāt)? Tāds sausums mutē un domas pašas skrien piektdienas vakara virzienā. O, jā tad jautrība var sākties. Bet, bet, bet, kas to būtu domājis, tā pirmdiena atkal ir klāt. Pirmdienas rītā manas baterijas ir izlādējušas tuvu nullei, bet  piektdienas vakarā sprakšķ no pārslodzes virs 100%. Dienas, nedēļas, mēneši un gadi griežas ritmā – pirmdiena 0, piektdiena 100 +. Noslēgts aplis. Viens un tas pats, atkal un atkal.

RESPONSĪVS, PROGRESĪSVS, SPONTĀNS, ATSAUCĪGS – ir spējīgs BŪT. Būt un gūt prieku no šo dienas. Gūt prieku vietā, kur es esmu. Šodiena ir vienīgā diena, kas patiesi IR. Visas pārējās dienas ir neīstas, izdomātas, izsapņotas, gaidītas un nesagaidītas. Piektdiena vienmēr dzīvo vakarā, kas kaut kur kavējas vai ir jau aizmuguras. Pirmdiena nāk ar joni negaidīta un kavējas projām steigt. Par citām dienām nav vērts runāt, jo tās tikai īslaicīgas pieturas garām skrien līdz piestāj piektdienas stacijā.

Prieks vai nu ir TAGAD, vai arī tā nav nekur (protams, ka tas iznirst piektdienas vakarā kā lokans elektrozutis un met dzirksteles ar pilnu krūti, lai atkal ienirtu pirmdienas seklajā dzelmē).

Kāds nesakarīgs stāsts, es raugos seklajā dzelmē un domāju par zuti, kurš snauž tur dziļumā (es raugos sava aprobežotā prāta sekulmā, kurš tik ļoti nemīl pārmaiņas, ka gatavs pārvērsties par zuti, zosi vai vardi, par jeb ko, lai tikai nebūtu jālien laukā šodienā ar prieku).

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s