Bērns netiek uzskatīts par vērtību un Latvijas nākotni, tas vairāk paliek vecāku ziņā. \Andrejs Vilks, RSU kriminalogs\

2017.gada 1.jūlijā Liepājā pazudušais piecgadīgais zēns Ivans beidzot ir atrasts. Priecīga ziņa. Bet par nožēlu jāatzīst, ka šī ziņa no vienas puses ir neskaidrās zēna nozušanas apstākļu atrisinājums, bet no otras puses izraisa neizpratni un jaunus jautājumus. Zēns ir miris. Visticamāk, ka nomaldījies, klaiņojis, viens pats aizbraucis no mājām ar sabiedrisko transportu līdz iegājis mežā un tur arī palicis.

Pēc sašutuma un skumjām seko jautājums Nr. 1. – kāda ir vecāku atbildība? Jautājums Nr. 2. – kāda ir sabiedrības atbildība?

Gan pirmais, gan otrais jautājums paredz atrast atbildīgo, tātad vainīgo, kuru sodīt un pārmācīt. Kuru pārmācīsim?

Lasu kriminaloga Andreja Vilka rakstu – Pēc Ivana pazušanas sabiedrība varētu aktīvāk reaģēt uz aizdomīgām situācijām- avots TVNET/LETA 2017. trešdiena 12. jūlijs 07:13.

Raksta virsrakstā kriminalogs A.Vilks aicina sabiedrību kopumā, tātad katru no mums meklēt nevis vienu konkrētu vainīgo personu (tēvu, māti, autobusa šoferi utt.), bet pārdomāt, kā katrs no mums varam būt noderīgi, lai šādās situācijās nonākuši bērni paliktu dzīvi.

Par vecāku atbildību.

Acīmredzot, ka Ivans audzis ģimenē, kur piecgadīgam bērnam ir atļauts vienam doties ārpus mājas. Parasti mūsu sabiedrībā tā nav pieņemts. Tas liecina, ka Ivana vecākiem ir atšķirīgi uzskati par bērnu audzināšanu, par ko viņus varam kritizēt un nosodīt. Vecākiem ir jāuzņemās daļa vainas. Tomēr mums, kas “pareizi” audzinām savus bērnus (es domāju – neļaujam maziem bērniem vieniem atarsties uz ielas), ar pirkstu kratīšanu un nosodīšanu nevajadzētu steigties.

Kriminalogs Andrejs Vilks aicina uzmanīgi lietot terminu «nelabvēlīga ģimene», jo ne vienmēr pie šādas kategorijas pieskaitāmas ģimenes, kurām trūkst naudas bērnu uzturēšanai. «Pastāv, protams, ģimenes, kurās bērni netiek izglītoti, netiek mīlēti, mitinās kriminālajā subkultūrā. Tajā pašā laikā ir ģimenes, kurām trūkst materiālo resursu, taču ģimenē valda normālas attiecības un atbildība par bērnu nākotni,» uzsvēra Vilks.

Par sabiedrības atbildību.

Uzskatu, ka pirkstu kratīšana sekmē atbildības novelšanu uz kādu citu – šajā gadījumā uz vecākiem, nelabvēlīgu ģimeni utt. Vēlme novelt visu vainu uz kādu citu atsedz mūsu vienaldzību pret šādām ģimenēm un nevēlēšanos iesaistīties pirms ir notikusi nelaime. Skumji to apzināties, bet piekrītu Andreja Vilka apgalvojumam, ka bērns netiek uzskatīts par vērtību un Latvijas nākotni, tas vairāk paliek vecāku ziņā. 

Ivana gadījumā palikšana vecāku ziņā maksāja zēnam dzīvību.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s