Es un ne – Es

Citāts no grāmatas “Šantarāms” autros Grigorijs Deivids Roberts:

“Bēdu terorists var slapstīties gadiem ilgi un tad uzspridzināt tevi tava mūža laimīgākajā dienā – bez acīmredzama iemesla un izskaidrojuma. Gadiem ilgi es nesapratu šo drebošo tumsu, kas bija manī sakustējusies un brieda, pārtopot sērās, kuras es tik ilgi biju noliedzis. Nespēju to saprast un tādēļ mēģināju turēties pretī, kā jau cilvēks turas pretī sāpēm vai izmisumam. Taču bēdu teroristu ar gribas piepūli nevar pievarēt un padzīt. Šis ienaidnieks ir tava sērojošā sirds, un, kad tas tev uzbrūk, trāpījums vienmēr ir precīzs.”

Ego (mana mazā es) radīts priekšstats par sevi ir (bēdu terorists) jeb viltus identitāte, kas attiecībās kļūst par galveno problēmu. Ar līdzību par bēdu teroristu autors G.D. Roberts apraksta cilvēciskās dabas sašķeltību jeb dualitāti, kas ir plaši izplatīta attiecību problēmas sakne. Cilvēks nav tas, ko domās pats par sevi. Cilvēks ir lielā Es un mazā es kopsumma. Tā daļa, ko tēlaini saucu par ne-es, mazo es vai bēdu teroristu) vienmēr viedo viedokli par visu cilvēku, nenošķirot Es no ne-Es. Mazais es balstotās pagātnes pieredzē. Otra Es apzināšanās daļa vēlas pārmaiņas un brīvību no pagātnes pieredzes važām. Katrā no mums dzīvo šie divi – Es, kas savā starpā veido iekšēju dialogu, ko pazīstam kā sarunāšanos ar sevi domās. Viens Es ir tas, kurš pēc apšaubāmas rīcības saka – tev jāatvainojas par to, ko pateici. Bet otrs Es (jeb ne-Es) parasti saka – nu, nē! Kāpēc man būtu jāatvainojas?  Es tikai pateicu, ko domāju.

Tā ir iekšēja dualitāte jeb monologs starp  Es un ne – Es. Apzināšanās ir spēja ieraudzīt šo iekšējo dualitāti vai sašķeltību, kas bremzē visu mūsu labo apņemšanos realizāciju dzīvē.  Gribam un zinām, ka būtu vēlams atvainoties, bet nedarām to. Kāpēc? Jo Ne – es, ko plašāk pazīstam kā ego, nevēlas nonākt apkaunojumā un pazemojumā, kas neizbēgami notiktu, atzīstot savu rīcību par kļūdainu un atvainojoties. Ego ir savas taisnības lielmeistars un nemēdz atzīt savu rīcību par kļūdainu, jo ar to pašu ego atzītu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.  Ego nepatīk pārmaiņas, jo tas nozīmē, ka ne-Es kaut ko nezina, nav ņēmis vērā, nav pamanījis vai nesaprot – tātad man nav taisnība. Priekš ego vārdi – MAN NAV TAISNĪBA – ir pielīdzināmi pašnāvībai, bet ego ļoti mīl sevi un nevēlas mirt.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s