Attiecības ir ceļš atpakaļ pie sevis paša

Iespējams, mīlestība ir process, kurā es uzmanīgi vedu tevi atpakaļ pie tevis paša. Nevis pie tāda, kādu es tevi vēlos redzēt, bet pie tāda, kāds tu esi.  

/Antuāns de Sent-Ekziperī/

 

Attēlā Ieva un es, Andris, 2017.gada aprīlī sēžam Budapeštā pie sinagogas vārtiem. Ir labi būt kopā ar cilvēku, kurš ir mana otra puse. Esmu kopā ar Ievu kopš dienas, kad mūsu acu skatieni pirmo reizi krustojās. Kopš tās dienas ir pagājuši 20 gadi, bet raugoties Ievas acīs, es redzu to pašu acu mirdzumu. Es redzu mirdzumu, kas zibsnī kā tāds saules zaķēns. Es taustos pēc vārdiem, lai izteiktu to, ko jūtu un ķeru vārdus aiz ausīm un velku ārā kā zaķus no burvju cepures. Bet zaķis jau uz vietas nesēž un dod prom, ko kājas nes. Vārdi nāk un iet, bet ir kaut kas vārdos nepasakāms, kas vienmēr ir klātesošs. To bieži saucam vārdos par mīlestību, tuvību, cieņu, sapratni, uzticību un vēlmi vienam pēc otra. Lai kā mēs to nosauktu, tam ir vārdos neizsakāms sākums. Tas ir dvēseles dziļums aiz  pateiktiem un nepateiktiem vārdiem, no kura bezdibeņiem iznirst un atkal pazūd viss pateiktais un noklusētais. Dvēseles dziļumos dzimst tas, ko mēs saucam par mīlestību.  Bet mīlestība nepazīst vārdos nospraustās robežas, to nevar nopirkt par naudu  un to nevar noturēt ar varu. Mīlestība nav līdzeklis, lai mēs viens otru darītu laimīgus. Mīlestība ir apzinātu attiecību cēlonis un sekas. Mīlestība nav laimes notveršana kādā labo sajūtu kulminācijas punktā, bet plūstošs ceļš atpakaļ pie sevis.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s