Šis mirklis ….

Svētdien aizbraucām pie vecākiem. Ieva ar manu mammu ilgi nekavējoties devās ziemassvētku tūrē pa veikaliem. Es ar tēti palikām mājās. Kamēr mūsu liktenīgās sievietes bija prom, mums vīriem bija daudz laika aprunāties par dzīvi. Mēs runājām, runājām un runājām par visām pasaules tēmām sākot ar pasaules radīšanu, Dieva eksistenci, pasaules reliģijām un sarunas noslēgumā pietika …

Mana Latvija

 - Uzraksti par Latviju! – saka man Ieva vairākas dienas pirms 18. novembra svinībām. - Nezinu, jāpadomā. Nav īsti mana tēma. Turu drošu distanci aiz priekšā braucošā BMW. Šodien ir otrdiena vai trešdiena. Nezinu. Dienas lido vēja spārniem. Tikko spēju tām traukties līdzi. Reizēm nespēju. Iedegas spožas stop signāla lampas. Piebremzēju. Uz ietves pie sētas …

Lielos vilcienos un mazos vagonos

-   Tas nav iespējams! Bet es to izdarīšu! – balansēdams uz dvīņu torņa jumta pārkares 410 m augstumā, saka aktieris filmā uz ābolīšdatora ekrāna. Ekrāna spozmes izlietajā gaismā vāri blāzmo tumsā Ievas un mana seja. Zinu, ka blāvā ekrāna gaisma mēdz lēni un nemanāmi aprīt dvēseli, bet tik un tā man patīk noraudzīties kā acu …

7 minūtes

Pulksten 14:00 man jābūt Aizkrauklē. Skatos pulkstenī. 13:43. Līdz Aizkrauklei vēl atlikuši 26 km. Ārā līst. Ceļš ir slapjš. Negribas traukties virs atļautā ātruma. Pieļauju, ka kādas 15 minūtes nokavēšu. Mana prognoze izrādās precīza. Iebraucu Aizkrauklē un apstājos pie bankas pulksten 14:14. Automātiskās stikla durvis atveras. 14:15 šķērsoju bankas slieksni. Banka kā izslaucīta. Saskaitu sešas …

Pērs Petersons “Prom ārā zirgus zagt”

Vienkārši un dziļi par BŪTISKO.

Pārmijas

Pēra Petersona (Norvēģija) grāmata “Prom ārā zirgus zagt” ir vēstījums par vēlmi gūt mieru, atzīstot un izpaužot svarīgās atmiņas, lai caur tām piedotu un dzīvotu tālāk. Tāpat stāsts ir par apzināti izvēlētu vienatni, dzīvošanu vienam kādā nomaļā vietā. Par atbildības uzņemšanos pašam par sevi. Un vēl kāds būtisks moments – šī daļēji ir apcere par laika izjūtu.

“Es gribu izdzīvot to laiku, ko katrs darbiņš prasa. Iztēlojos, ka laiks man tagad ir svarīgs. Ne jau aiz tam, cik ātri vai lēni laiks aizrit, bet vienīgi, lai redzētu, kā aizrit tas laiks, kurā es dzīvoju un kuru aizpildu ar fizisku darbošanos un rosīšanos, un kam es savu laiku iedalu, lai laiks man kļūtu skaidri saredzams, nevis tikai pagaistu prom kā nebijis.” (12.lpp.)

Tā sešdesmit septiņus rudeņus piedzīvojušais Trunds apmeties “Virsaunēs” vada dienas savā nodabā, lasītājiem pa laikam atklājot atmiņu uzplaiksnījumus no savas bērnības. Viņš dodas pastaigās pa tuvējo mežu, līdzi…

Skatīt ziņu 344 more words

DAUDZ NAUDAS

Stāvu kāpņu telpā pie loga. Uz palodzes bezpalīdzīgi kārpās muša. Tā apgāzusies vēkšpēdus un griežas uz riņķi, bet uz kājām netiek. Izkastās, ka mušu piemeklējuši oktobra galvas reiboņi pirms lielā ziemas miega un to pavadošās letarģiskās konvulsijas. Muša izmisīgi spārdās un kustina spārnus, bet rezultāts izpaliek. Skumji noraudzīties. Pastumju ar pirkstu mušu un tā apveļas …

Nāves skūpsts

Skan - Tinie Tempah - Pass Out (HQ). Šūpoju galvu mūzikas ritmā un brokastoju pašpagatavotu rīta miksli - maltas kaņepju sēklas, auzu pārslas, aveņu ievārījums un rozīnes. Ieva rosās gar plīti un gatavo bērniem brokastīs ceptas siermaizes. Gustavs sēž galda galā un ēd Miķeļdienas šokolādes kūku (vakar svinējām mūsu otram vecākajam dēlam Miķelim vārda dienu …

Nesakarīgs stāsts ar prieku

Man patīk vārds responsīvs. Vārds rada asociāciju par atsaucību un spēju pielāgoties pārmaiņām. Man patīk atvērt savu blogu  - tarandas.blog - mobīlajā telefonā. Šķiet, ka telefonā tas izskatās vēl labāk nekā uz datora. Man uzreiz bez plašiem paskaidrojumiem ir skaidrs, ka wordpress nodoršina atsaucīgu un pielāgoties spējīgu blogu pārlūkošanas paklapojumu uz visa veida ierīcēm. Čarlzs, tas …