1000 un 1 pasakas zemē

 Ierašanās viņpus Sēžu baltā Toyota busiņā uz Ēģiptes un Izraēlas robežas pilsētā ar nosaukumu Taba. Beidzot iestājas miers. Trausls un tikai uz mirkli. Bet miers. Pieveru acis, lai ievilktu dziļu elpu. Iztēlojos, ka mana izelpa ir kā balti dūmi, kas ceļas naksnīgajās debesīs. Redzu baltu vilku, kas skrien pāri nakts pasaulei. Zinu, ka esmu dzīvojis …

Jēzus vai Buda

Šis nebūs simsonu animācijas seriāla radītāju fantāzijas auglis, kura ietvaros animācijas vienā no sērijām notiek duelis, boksa cīņa starp Jēzu un velnu (es nedomāju, ka Budam būtu kāda līdzība ar velnu).  -  Kurš uzvarēs? Jēzus vai velns?  - Pačukstēšu priekšā, ka uzvaru gūst velns (multenē par boksa cīņu).   - Nē, tas nav taisnīgi! – kāds …

Falls jeb es tevi gribu

Ir pirmdienas rīts. 8:30. Sēžu pie rakstāmgalda. Secīgi rakstu dienasgrāmatā 8. janvāra notikumus. Ieraksts nr. 1. Piecēlos 6:00. Precīzāk, telefons nozvanīja pulksten 6:00 un tad es gandrīz atvēru acis.  Vēl minūtes 20 virināju acis ciet un vaļā (atslābinošais Ziemassvētku brīvdienu laiskais dienas ritms kā svara bumbas nogūlies uz maniem plakstiem). 6:20 izrāpjos no gultas. Dodos …

Šis mirklis ….

Svētdien aizbraucām pie vecākiem. Ieva ar manu mammu ilgi nekavējoties devās ziemassvētku tūrē pa veikaliem. Es ar tēti palikām mājās. Kamēr mūsu liktenīgās sievietes bija prom, mums vīriem bija daudz laika aprunāties par dzīvi. Mēs runājām, runājām un runājām par visām pasaules tēmām sākot ar pasaules radīšanu, Dieva eksistenci, pasaules reliģijām un sarunas noslēgumā pietika …

Mana Latvija

 - Uzraksti par Latviju! – saka man Ieva vairākas dienas pirms 18. novembra svinībām. - Nezinu, jāpadomā. Nav īsti mana tēma. Turu drošu distanci aiz priekšā braucošā BMW. Šodien ir otrdiena vai trešdiena. Nezinu. Dienas lido vēja spārniem. Tikko spēju tām traukties līdzi. Reizēm nespēju. Iedegas spožas stop signāla lampas. Piebremzēju. Uz ietves pie sētas …

Lielos vilcienos un mazos vagonos

-   Tas nav iespējams! Bet es to izdarīšu! – balansēdams uz dvīņu torņa jumta pārkares 410 m augstumā, saka aktieris filmā uz ābolīšdatora ekrāna. Ekrāna spozmes izlietajā gaismā vāri blāzmo tumsā Ievas un mana seja. Zinu, ka blāvā ekrāna gaisma mēdz lēni un nemanāmi aprīt dvēseli, bet tik un tā man patīk noraudzīties kā acu …

7 minūtes

Pulksten 14:00 man jābūt Aizkrauklē. Skatos pulkstenī. 13:43. Līdz Aizkrauklei vēl atlikuši 26 km. Ārā līst. Ceļš ir slapjš. Negribas traukties virs atļautā ātruma. Pieļauju, ka kādas 15 minūtes nokavēšu. Mana prognoze izrādās precīza. Iebraucu Aizkrauklē un apstājos pie bankas pulksten 14:14. Automātiskās stikla durvis atveras. 14:15 šķērsoju bankas slieksni. Banka kā izslaucīta. Saskaitu sešas …

Pērs Petersons “Prom ārā zirgus zagt”

Vienkārši un dziļi par BŪTISKO.

Pārmijas

Pēra Petersona (Norvēģija) grāmata “Prom ārā zirgus zagt” ir vēstījums par vēlmi gūt mieru, atzīstot un izpaužot svarīgās atmiņas, lai caur tām piedotu un dzīvotu tālāk. Tāpat stāsts ir par apzināti izvēlētu vienatni, dzīvošanu vienam kādā nomaļā vietā. Par atbildības uzņemšanos pašam par sevi. Un vēl kāds būtisks moments – šī daļēji ir apcere par laika izjūtu.

“Es gribu izdzīvot to laiku, ko katrs darbiņš prasa. Iztēlojos, ka laiks man tagad ir svarīgs. Ne jau aiz tam, cik ātri vai lēni laiks aizrit, bet vienīgi, lai redzētu, kā aizrit tas laiks, kurā es dzīvoju un kuru aizpildu ar fizisku darbošanos un rosīšanos, un kam es savu laiku iedalu, lai laiks man kļūtu skaidri saredzams, nevis tikai pagaistu prom kā nebijis.” (12.lpp.)

Tā sešdesmit septiņus rudeņus piedzīvojušais Trunds apmeties “Virsaunēs” vada dienas savā nodabā, lasītājiem pa laikam atklājot atmiņu uzplaiksnījumus no savas bērnības. Viņš dodas pastaigās pa tuvējo mežu, līdzi…

Skatīt ziņu 344 more words